Bezdarbs Rīgā: darba piedāvājumu ir vairāk nekā darba meklētāju

7. Novembris

Oktobra sākumā Latvijā bija reģistrētas 31 238 brīvas darba vietas, kas ir par 29,2% (faktiski par vienu trešdaļu) vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Visvairāk brīvo darba vietu ir Rīgā – 83,2% no kopējā brīvo darba vietu skaita, vienlaikus galvaspilsētā ir zemākais bezdarba līmenis valstī – 4,1% (valstī – 5,7%). Par to, ko meklē darba devēji un kāpēc cilvēki neizvēlas strādāt piedāvātajās vakancēs, stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Eva Lapsiņa.


Rīgas reģionā šogad bija reģistrēti 25 407 darba piedāvājumi, kas ir par 32,4% vairāk nekā pirms gada. Vispieprasītākie ir kvalificēti strādnieki un amatnieki. Ja to pārrēķina skaitļos, tad septembra beigās vienkāršo profesiju grupā bija 5078 brīvas darba vietas, 4311 vakances iekārtu un mašīnu operatoru profesijā, 2344 vakances bija tirdzniecības darbiniekiem, 1449 – vecākajiem speciālistiem, 941 – speciālistiem, 801 – kalpotājiem, 284 – kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, 194 – vadītājiem un 50 vakances bija dažādās Nacionālo bruņoto spēku profesijās.

Foto: infografika

– Kādas ir darba devēju pieprasītākās profesijas Rīgā?

– Ja izveidotu pēdējo sešu mēnešu laikā pieprasītāko profesiju sarakstu, tad Rīgā un Rīgas reģionā tas izskatās šādi:

  • kravas automobiļa vadītājs
  • vilcējautomobiļa vadītājs
  • namdaris
  • būvstrādnieks
  • kvalificēts celtnieks

Bet, ja topu veidotu pēc nozares, tad tas būtu šāds:

  • būvniecība/nekustamais īpašums – 41% no kopējā brīvo darba vietu skaita
  • transports/loģistika – 12%
  • pakalpojumi – 12%
  • ražošana – 12%

Vislielākais brīvo darba vietu skaits oktobrī reģistrēts būvniecībā, kur pieprasītākās profesijas ir strādnieks, būvstrādnieks (iekšdarbi, ārdarbi), flīzētājs, krāsotājs, lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG), rokas lokmetinātājs (MMA), atslēdznieks, mūrnieks, sastatņu montētājs, kā arī transporta un uzglabāšanas (noliktavu) nozarē – kravas automobiļa vadītājs, vilcējautomobiļa vadītājs, izstrādājumu marķētājs, noliktavas strādnieks, automobiļa vadītājs, atslēdznieks, elektriķis, autoiekrāvēja vadītājs, automehāniķis.

Praktiski šajās nozarēs ik gadu palielinās arī darba piedāvājumu skaits – vēl vairāk pieaudzis vakanču skaits zemas kvalifikācijas profesijās (būvstrādnieks, palīgstrādnieks, iesaiņotājs (roku darbs), izstrādājumu marķētājs, kūdras ieguves palīgstrādnieks) un vidējas kvalifikācijas profesijās (iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri, kravas automobiļa vadītājs, vilcējautomobiļa vadītājs, stikla šķiedras/ražošanas operators, akmens/apstrādes iekārtas operators, saiņošanas operators).

Foto: infografika

Pieprasītākās profesijas (2019. gada 28. oktobra dati)

Profesijas nosaukums Brīvo vietu skaits kopā

  • Kravas automobiļa vadītājs 2175
  • Ēku celtnieks 1551
  • Betonētājs 1202
  • Palīgstrādnieks 1195
  • Būvstrādnieks 1177
  • Apdares darbu strādnieks 973
  • Mūrnieks 793
  • Pavārs 785
  • Būvnieks 758
  • Metālmateriālu metinātājs 735
  • Krāsotājs 715
  • Elektriķis 712
  • Vilcējautomobiļa vadītājs 679
  • Namdaris 673
  • Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG) 607
  • Santehniķis 494
  • Metāla konstrukciju atslēdznieks 432
  • Rokas lokmetinātājs (MMA) 412
  • Flīzētājs 393
  • Bruģētājs 369

FAKTS. 2019. gada septembra beigās reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā lielākā daļa ir cilvēki ar profesionālo izglītību – 35,5%, no kuriem puse (53,5%) ir vecāki par 50 gadiem.

– Kāpēc brīvās darba vietas neaizpildās? Kāds tam ir iemesls?

– Darbiniekus ir grūti atrast dažādu iemeslu dēļ. Daudzi dodas uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Bieži vien darbs neatbilst kvalifikācijai. Dažreiz piedāvātais darbs nav piemērots darba laika, sociālo garantiju vai atrašanās vietas dēļ. Piemēram, jaunās māmiņas meklē darbu tuvāk mājām, dažreiz uz pusslodzi vai pat tajās stundās, kamēr mazulis ir bērnudārzā, studenti – vakara stundās un nedēļas nogalēs, cilvēki pirmspensijas vecumā – fiziski vieglāku darbu. Dažreiz vakances neaizpildās piedāvātās algas dēļ. Taču tagad ir daudz piedāvājumu, kur alga ir krietni augstāka par minimālo.

FAKTS. 83% no Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļa vietnē reģistrētajām vakancēm bruto alga ir 900 un vairāk eiro, tostarp 79% bruto alga ir virs 1000 eiro.

2019. gada septembra beigās bija reģistrētas 31 238 brīvās darba vietas ar šādām darba algām.

Foto: infografika

– Vai ir daudz tādu bezdarbnieku, kuri, saņemot pabalstus, nevēlas ātri atgriezties darba tirgū?

– Patlaban nav iespējams vienkārši piereģistrēties par bezdarbnieku un saņemt pabalstu. Ja bezdarbnieks ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam tiek izstrādāts individuāls darba meklēšanas plāns, un galvenais bezdarbnieka pienākums ir aktīvi meklēt darbu gan patstāvīgi, gan ar NVA atbalstu. Ja bezdarbnieks nepilda šo pienākumu, viņš zaudē bezdarbnieka statusu, jo likums nosaka, ka bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla ir pamats bezdarbnieka statusa zaudēšanai.

FAKTS. Šogad par bezdarbnieka pienākumu nepildīšanu bezdarbnieka statusu zaudēja 23 286 personas. 2019. gada deviņos mēnešos darbu atrada 49 932 bezdarbnieki, 30% no viņiem iekārtojās darbā kādas NVA veiktās aktivitātes rezultātā, piemēram, pēc kursiem.

Bezdarbniekam ir pienākums:

  • patstāvīgi un ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu un pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas nekavējoties sniegt priekšlikumus NVA individuālā darba meklēšanas plāna izstrādei;
  • individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā ierasties NVA un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;
  • ierasties NVA triju darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas (izsaukuma iemesli var būt dažādi – brīvas vietas parādīšanās kursos, vakances utt.);
  • piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos pasākumos.

Bezdarbniekam ir pienākums informēt Nodarbinātības valsts aģentūru:

  1. vienas darba dienas laikā, ja persona vairs neatbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10. panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem (Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums):
    - persona ir atradusi darbu (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto (ieskaitot mikrouzņēmumā)), tas ir, par personu tiek veiktas sociālās iemaksas;
    - ir darbspējīga un gatava nekavējoties sākt darba attiecības;
    - ir sasniegusi vecumu, kurā iespējams pieteikties uz valsts vecuma pensiju, vai personai ir piešķirta valsts vecuma pensija (ieskaitot priekšlaicīgu pensionēšanos);
    - ir uzņemta pamatizglītības vai vidējās izglītības pilna laika programmas klātienē;
    - veic komercdarbību;
    - atrodas ieslodzījuma vietā, izņemot brīvības atņemšanas soda izciešanu atklātā cietumā, vai ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā finansē no valsts vai pašvaldības budžeta;
  2. vienas darba dienas laikā, ja ir iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu",
  3. triju nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma — par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par 10 dienām.

FAKTS. Vidējais bezdarba ilgums 2019. gada septembra beigās bija 168 dienas jeb nedaudz vairāk nekā pieci mēneši, kas, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir par 10 dienām mazāk.

Foto: infografika

– Cik cilvēku ir reģistrējušies NVA?

  • Līdz 6 mēnešiem 28 033 (53,3%)
  • No 6 līdz 12 mēnešiem 11 899 (22,6%)
  • Ilgāk nekā gadu 12 663 (24,0%)