Jauni vaibsti klasiskā sejā: kā mainīsies Rīgas Centrāltirgus

18. Jūlijs

“Riga Fashion Week” modes skates, mākslas izstāde Piena paviljonā, “Gastro tirgus” atvēršana – tie ir tikai daži no pasākumiem, kas nesen notikuši... Rīgas Centrāltirgū. Lielākais Eiropas tirgus tagad ir ne tikai vieta, kur var nopirkt svaigas zivis un gaļu, augļus un dārzeņus, bet arī kultūras un izklaides pasākumu telpa dažādu vecumu un interešu apmeklētājiem. Tirgus mainās, tirgus attīstās, tirgus pārņem citu pilsētu pieredzi. Par tirgus attīstības tendencēm RĪGA.LV pastāstīja AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.


− Druvinieka kungs, tirgus apmeklētāji pamana izmaiņas, kas notiek tirgū, un pat diskutē, vai ir pareizi, piemēram, ka paviljonos notiek izstādes vai modes skates. Kāds ir sajūsmā, kāds ir konservatīvs un uzskata, ka tirgum vajadzētu būt tikai tirgum. Ko jūs teiktu skeptiķiem?

− Es saprotu, kāpēc rodas šādas šaubas... Liekas, ka ar tirgu viss ir vienkārši – tā ir vieta, kur var nopirkt svaigu gaļu, zivis, zaļumus, dārzeņus, augļus. Tā tas bijis gadsimtiem ilgi... Bet pēdējo 15−20 gadu laikā pasaule ir strauji mainījusies, un mums ir jāiet laikam līdzi.

Paskatīsimies uz globālajām tendencēm. Jā, protams, klasiskais tirgus pastāv un turpinās pastāvēt ierastajā formātā kādu laiku, taču ar to vairs nepietiek. Ja tirgus nemainīsies – tas zaudēs lielveikaliem. Iepērkoties lielveikalā, pircējs rēķinās ar to, ka vienā vietā, neizejot no tirdzniecības centra, viņš varēs nopirkt pārtiku, apģērbu, apavus daudzos ķēdes veikalos, varēs pasēdēt kafejnīcā, apmeklēt kino un pat uzspēlēt boulingu. Tiek piedāvāta iespēja apmierināt visas pircēja vēlmes vienuviet.

Tāpēc mēs skaidri saprotam – ja mēs paliksim stingrā klasiskā tirgus formātā, domājot par tirgu kā vietu, kur var nopirkt kaut ko un pārdot kaut ko, tad mēs tuvākajā nākotnē pazaudēsim savas pozīcijas. Citiem vārdiem sakot – klasiskais tirgus, ja tas neiedzīvina jaunus darbības veidus, riskē izzust kā parādība. Bet jaunie formāti, paralēlie attīstības virzieni iedvesīs klasiskajā tirgū jaunu dzīvību. Atcerēsimies Raiņa vārdus: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” To var pilnībā attiecināt uz mums.

− Kādi patlaban ir galvenie attīstības virzieni?

− Ir klasiska frāze: ir grūti izgudrot divriteni, ja tu to nekad neesi redzējis. Vieglāk ir apskatīt jau esošus paraugus, paņemt kaut ko labu no katra, lai izveidotu savu oriģinālo risinājumu.

Nav noslēpums, ka mēs esam padziļināti pētījuši, kā darbojas kaimiņvalstu un Eiropas tirgi. Esam iepazinušies uz Roterdamas tirgu Nīderlandē, Florences tirgu, “San Miguel” tirgu Madridē. Pētījām Budapeštas tirgus pieredzi, jo tas pēc konstrukcijas ir līdzīgs Rīgas tirgum. Tur gan paviljons ir tikai viens, bet līdzīgs mūsu Gaļas paviljonam. Skatījāmies arī uz austrumiem – uz labākajiem Maskavas tirgiem.

Un dažādu valstu tirgus pieredze rāda – attīstības virzieni mainās. Tirgi, saglabājot (un tas ir ļoti svarīgi) savu autentiskumu, oriģinalitāti, klasiskos formātus, organizē savā teritorijā kultūras un izklaides pasākumus, “apaug” ar ēdināšanas zonām, kurā ir sava gudrība, piemēram, kā Kamdenā (Camden Market) Londonā, kur var nobaudīt dažādu tautu nacionālās virtuves. Ēdināšanas zonas, tā sauktās “foodcourt”, ir gan Roterdamas, gan Florences tirgū. Mēs ņēmām vērā kolēģu pieredzi, veidojot Gastronomijas paviljonu.

Ja neiesim līdzi globālajām tendencēm – nebūs attīstības. Mēs jau esam izveidojuši ēdināšanas zonu jeb Gastro tirgu, organizējam kultūras pasākumus, svinam svētkus – Līgo, Ziemassvētkus, vienmēr piedalāmies ar savu programmā Rīgas svētkos. Rīkojam vietējos pasākumus, piemēram, Jūras un zivju festivālu ar degustācijām, viktorīnām, organizējam pavāru konkursus. Pie mums notikušas basketbola čempionāta finālspēles, modes skates. Tirgū notika Rīgas modes nedēļas galvenais pasākums. Ja pirms piecpadsmit gadiem cilvēki uzzinātu, ka modes skate notiks tirgū, viņi neticētu tam un vienkārši smietos. Bet tagad tā jau ir realitāte.

Te notiek arī atsevišķu mākslinieku modes skates. Tirgus teritorijā grupa “Instrumenti” filmēja savu videoklipu. Jau otro reizi Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventi savus diplomdarbus prezentē mūsu paviljonā. Mēs raidām skaidru signālu – tirgus mainās, tirgus kļūst par socializācijas vietu, ne tikai par laukumu, kur var iegādāties zemenes vai kartupeļus.

Tas viss tirgū rada īpašu auru, un patiesībā, ja mēs paraugāmies vēsturē, mēs saprotam, ka tas pilnībā atbilst mūsu tradīcijām. Tirgus nekad nav bijis tikai iepirkšanās vieta! Ar ko latviešiem asociējas gadatirgus? Ar mūziku, dejām, sarunām, jautrību, ar iespēju pārmīt kādu vārdu ar paziņām pie alus kausa, parādīt sevi un apskatīt citus. Kaut ko pirkt un pārdot – protams, arī tas, bet ne tikai!

− Bet vai konservatīvie, kuriem tirgus formāta maiņa, iespējams, rada bažas, var būt mierīgi? Svaigas zivis un gaļa, piena produkti, augļi, dārzeņi nekur nepazudīs?

− Protams, nepazudīs! Mēs nekad neatteiksimies no savām pamatvērtībām, mēs esam tirgus, klasisks tirgus, neskatoties uz jauniem darba un attīstības virzieniem. Visu varēs nopirkt! Vienkārši tirgus kļūs modernāks. Un mēs tāpat kā līdz šim turpināsim īstenot speciālu politiku attiecībā uz vietējiem ražotājiem, piedāvājot viņiem īpaši atvieglotus nosacījumus. Latvijas produktu popularizēšana joprojām būs prioritāte.

− Tagad, ja runājam par tendencēm, ļoti populāri ir ekoprodukti. Vai jūs attīstīsiet arī šo jomu?

− Redziet... Es, visticamāk, neizpaudīšu lielu noslēpumu, ja pastāstīšu, ka daudzi veikali ekoproduktus iepērk pie mums tirgū. Mēs regulāri starp tirdzniecības stendiem redzam arī šefpavārus, lielāko un populārāko restorānu pārstāvjus – svaigas zivis, gaļu, zaļumus viņi izvēlas pirkt pie mums. Klasiskais tirgus ir konkurētspējīgs!

− Rīgas Centrāltirgum ir liela kultūras un arhitektūras vērtība. Mums ir paveicies: ne katrs tirgus var lepoties ar paviljoniem, kas sākotnēji tika būvēti dirižabļiem...

− Mēs joprojām, tāpat kā pagājušā gadsimta 30. gados – tirgus atklāšanas brīdī, esam lielākais tirgus Eiropā. Nav Eiropā lielāka tirgus par mūsējo. Mums teica – šķiet, Turīnā Itālijā ir līdzīgs tirgus. Mēs speciāli ar komandu aizbraucām uz Turīnu – nē, Rīgā ir lielāks.

Rīgas tirgus ir kultūras un vēstures piemineklis, trešā visvairāk apmeklētā vieta pilsētā tūristu vidū. Apmeklētības ziņā mēs piekāpjamies tikai Brīvības piemineklim un Vecrīgai. Pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja aptuveni trīs miljoni tūristu, un var teikt, ka katrs pilsētas viesis iegriezās tirgū. Un tas ir milzīgs potenciāls attīstībai.

− Vai “Rail Baltica” projekta īstenošana Rīgas Centrāltirgum būs pluss?

− Tikai pluss! Projekts paredz nojaukt dzelzceļa uzbērumu, kas tagad atdala vecpilsētu un tirgu. Tas nozīmē, ka Vecrīga un tirgus kļūs par vienotu telpu, kas uzlabos gan rīdzinieku, gan tūristu loģistiku. Kļūs pievilcīgāka arī Daugavas promenāde pašreizējā uzbēruma vietā un parādīsies ērts pastaigu maršruts starp Vecrīgu un tirgu.

− Bet kā ar ne tik labvēlīgo Maskavas forštati? No vienas puses tūristu iecienītā Vecrīga, no otras – sociāli nelabvēlīgs rajons?

− Maskavas forštate ļoti mainās. Paskatieties uz Spīķeriem. Pirms pāris gadiem tā bija degradēta teritorija, bet tagad tā ir stilīga vieta pilsētā, kur notiek gadatirgi, koncerti un filmu seansi.

Visai teritorijai starp Vecrīgu un tirdzniecības centru “Akropole”, tostarp tirgum, ir labas attīstības perspektīvas “Rail Baltica” projekta kontekstā. Mēs, Rīga, esam pašā Baltijas centrā. Kad iedomājamies, ka šeit parādīsies liela mūsdienīga dzelzceļa stacija un brauciena laiks uz Tallinu vai Viļņu neaizņems vairs stundas, bet minūtes, ir skaidrs, ko tas nozīmēs pilsētai. Tas ir milzīgs potenciāls arī darba tirgus attīstībai, tā ir iespēja kļūt par mega biznesa centru, kļūt par Baltijas metropoli, ko jau paredz ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

Un tam tuvumā atrodas Rīgas Centrāltirgus. Kā mēs šajā situācijā varam neattīstīties vai nemeklēt jaunus formātus? Šādā situācijā nav iespējams palikt par pieticīgu vietu, kur var tik iegādāties kartupeļus. Tas būtu nepareizi. Mums ir jāiet vienā solī ar pilsētu, valsti, Eiropu un pasauli.

− Bet kā ar smago pēcpadomju 90. gadu mantojumu – rūpniecības preču tirgu? Vai tas paliks?

− Uz to man ir viena atbilde – laiks. Tirgus strauji reaģē uz visām izmaiņām, atspoguļo laika norises. Šāds formāts, kad ķīniešu jakas un džinsi gāzās pie mums no tās pašas Polijas, bija nepieciešams. Tirgus deva daudziem cilvēkiem iespēju izdzīvot. Taču laiki mainās, mainās iepirkšanās kultūra. Tagad cilvēki apģērbu un apavus biežāk pērk lielo tirdzniecības centru veikalos, kur cenas nav augstas. Visu nosaka pieprasījums. Varbūt pēc kāda laika tirgū notiks ne tikai modes skates, bet tiks pārdotas arī vietējo dizaineru radītās drēbes, apavi, aksesuāri, kā tas ir citās valstīs.

− Kādas izmaiņas gaidāmas Rīgas Centrāltirgū tuvākajā laikā?

− Mēs plānojam izziņot Spīķeru ielas skiču konkursu. Tā ir sena mūsu ideja – pārvērst to par gājēju ielu klasiskās Eiropas tradīcijās: ar nelielām mājīgām kafejnīcām, vietējo mākslinieku veikaliņiem. Gaidāma vērienīga Zivju paviljona rekonstrukcija. Apsolu, ka paviljons pārmainīsies, tas kļūs pievilcīgs, mūsdienīgs – būs labi gan tirgotājiem, gan pircējiem.

Pilsētas svētku laikā augusta vidū mēs tirgū atvērsim informācijas centru, kurā gan tūristi, gan Rīgas iedzīvotāji varēs atrast daudz interesanta. Sāksim pārdot mūsu reklāmas produktus – T-kreklus, cepures ar tirgus simboliem.

Nākamā gada pavasarī, cerams, atjaunosim četru tirgus paviljonu fasādes un nodrošināsim ārējo apgaismojumu. Iecere – izgaismotie paviljoni kopā ar apgaismoto Dzelzceļa tiltu veidos vienotu panorāmu. Domāju, ka šis skats kļūs par jaunu pilsētas vizītkarti.