Kā paiet Rīgas pašvaldības policijas glābēju darba diena

31. Jūlijs

Maiņa sākas pulksten 10.00 un ilgst 12 stundas. Šajā laikā ir nepārtraukti jāuzrauga situācija divās pludmalēs, sporta laukumā un citās parka vietās, jāpatrulē Daugavā ar motorlaivām, jāveic profilaktiskas pārrunas ar atpūtniekiem, jāskatās, lai cilvēki nepeld aiz bojām un nelec ūdenī no tilta. Nemaz nerunājot par reālu cilvēku glābšanu ūdenī. Un vēl dažreiz tiek nozagtas bumbas... Rīga.lv korespondenti vienu stundu pabija kopā ar Rīgas pašvaldības policijas (RPP) glābējiem, lai iepazītu viņu darbu. Darbības vieta – Lucavsalas atpūtas zona.


Lai pārāk neatrautu RPP darbiniekus no viņu pienākumu veikšanas glābšanas stacijā, sarunai mēs izvēlamies vēsas dienas rītu. Šur un tur sāk parādīties pirmie atpūtnieki, bet tikai daži no viņiem iebrien ūdenī. Nav vēl iesilis.

Foto: Riga.lv

Mēs ieskatāmies glābšanas stacijas mājā, kur mūs jau gaida divi saulē iedeguši puiši – Krišs un Kaspars. (Piezīme – divi citi kolēģi uztur kārtību otrā tilta pusē, kur ir otra pludmale, ar viņiem mēs parunāsimies mazliet vēlāk.)

Pirmais puisis – 27 gadus vecais policijas glābšanas inspektors – sniegs mums īsu ieskatu glābēju darbā.

Foto: Riga.lv

Šaurībā, bet draudzībā

Jā, mājiņā īpaši neizpletīsies, viss ir ļoti kompakts. Trīs nelielas istabas, ieskaitot ģērbtuvi, mini virtuvi un galveno zāli ar darba datoriem, kuros redzami visi attēli no novērošanas kamerām, kas uzstādītas pa visu salu.

Foto: Riga.lv

Zem mājas ir inventāra noliktava un garāža policijas mopēdam, ar kuru nepieciešamības gadījumā brauc RPP kolēģi, tā sauktā policijas kājāmgājēju patruļa. Uz asfalta stāvlaukuma aiz glābēju mājas atrodas policijas dienesta auto – krosovers Mitsubishi.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Starp citu, Krišs uz darbu dodas tikai ar velosipēdu. Ar šosejas riteni.

Foto: Riga.lv

“Ar riteņbraukšanu nodarbojos amatieru līmenī, brīvajā laikā piedalos šosejas riteņbraukšanas sacīkstēs, tāpēc arī uz darbu braucu ar velosipēdu. Dzīvoju netālu, tikai 3 km no šejienes, dzīvoju Daugavas otrā pusē, Ķengaragā,” stāsta Krišs, kurš RPP strādā jau sešus gadus.

Pa visu Lucavsalas perimetru abās tilta pusēs ir novērošanas kameras. Attēli vienlaikus tiek rādīti gan glābšanas darbinieku galvenajā monitorā, gan Vecrīgā esošā RPP Videonovērošanas centra monitoros. Tātad var teikt, ka teritorijas kontrole ir divkārša. Dažas Lucavsalā esošās kameras ir rotācijas, t. i., to skata leņķis ir 360°.

Foto: Riga.lv

Kamēr mēs apskatām mājas iekārtojumu, garām paiet policijas kājāmgājēju patruļa – divas policistes. Viņām, protams, tumšajās drēbēs vasaras karstumā ir grūtāk atšķirībā no glābšanas dienesta puišiem, kuru forma ir spilgti oranži T-krekli un šorti.

Foto: Riga.lv

Jautājam Krišam, kādu aprīkojumu un sporta piederumus viņi ar kolēģiem izmanto darbā.

Bez galvenajām motorlaivām (par tām pastāstīsim mazliet vēlāk) glābēju rīcībā ir arī parasta cietā karkasa laiva (parasti to izmanto ziemā ārkārtas gadījumos, lai pret aso ledu un sasalušajām ūdens malām neuzplēstu piepūšamo laivu). Patlaban tā tiek glabāta aiz mājas.

Ir arī tāds piepūšamais plosts ar glābšanas vesti, kas piestiprināta pie plosta priekšgalā. To lieto reti un tikai tajās vietās, kur nav iespējams piekļūt ar motorlaivu. Piemēram, lai izglābtu slīkstošu cilvēku meldros.

Foto: Riga.lv

Peldēšanai aukstā ūdenī glābējiem ir hidrotērpi, taču, kā likums, tos uzvelk reti. “Ilgi!” puiši kodolīgi saka. Kamēr to uzvelk, paiet daudz laika, un, ja ir ārkārtas situācija, tad katra sekunde ir no svara.

Foto: Riga.lv

Šeit ir arī pleznas, snorkelēšanas maskas un speciāli līdzekļi slīkstošu cilvēku glābšanai (spilgtas krāsas dēļi ar auklu). Kur tad bez tiem? Gluži kā Holivudas filmās par glābējiem!

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Un, protams, liels pirmās palīdzības komplekts! Tajā nav nopietnu medikamentu, tikai antiseptiķi, pārsēji un plāksteri. Ar šo komplektu pietiek, lai sniegtu pirmo palīdzību cietušajiem, piemēram, vieglu griezumu un skrambu gadījumos. Visos pārējos – smagākos – gadījumos nekavējoties tiek izsaukti ātrās palīdzības mediķi.

Bumbu var ņemt, bet peldēt aiz bojām nav vēlams!

Kamēr mēs runājam ar Krišu un Kasparu, pa kāpnēm tuvojas jauna meitene peldkostīmā ar jautājumu, vai puiši var uz laiku aizdot volejbola bumbu.

Foto: Riga.lv

Šāds “pakalpojums” ir iespējams, un priecīgā meitene dodas ar bumbu volejbola laukuma virzienā. Puiši smejas, ka iepriekš viņiem bija kaut kas līdzīgs bezmaksas bumbu īrei, bet... nu palikusi tikai viena bumba.

“Cilvēki dažreiz aizmirst atdot bumbu un paņem to līdzi. Kāds to dara apzināti. Beigu beigās mums palikusi tikai šī bumba.”

Starp citu, tajā dienā bumba droši atgriezās mājās – pēc spēles tā tika godīgi atdota.

Elektriskais rupors – skaļrunis! Īsts, jā. Bieži vien tiek likts lietā. Krišs parāda, kā.

Foto: Riga.lv

Dažreiz citādā veidā nav iespējams sakliegt īpaši aktīvus un neparedzamus peldētājus. Un cilvēki haotiski peld aiz sarkanām bojām.

Starp citu, bojas ir izkārtotas divās rindās. Pirmās apmēram metra dziļumā bērniem. Otrā boju rinda jau ir aptuveni 180 cm dziļumā, taču jāsaprot, ka Daugavā ūdens līmenis nepārtraukti mainās, dažreiz attālākās bojas izrādās vairāk nekā divu metru dziļumā.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Kamēr mēs runājam ar Krišu, viņa kolēģis Kaspars aktīvi seko līdzi visam notiekošajam parkā. Pamazām pludmalē sāk ierasties cilvēki.

Foto: Riga.lv

Peldoša koka piestātne glābēju vajadzībām. To izmanto tikai policisti, lai piesietu motorlaivu un pārskatītu pludmali no ūdens puses.

Foto: Riga.lv

Nepiederošiem uz tās nav atļauts uzkāpt. Bet policisti ir arī cilvēki.

“Daži lūdz pastaigāties pa to vai izmantot nelielai fotosesijai. Mēs parasti atļaujam. Bet pieskatām, kas uz tās notiek. Laivu aiztikt nav atļauts.”

Kāds, piemēram, kā šis tētis ar bērniem redzamajā fotoattēlā, piestātni izmanto kā soliņu pie ūdens.

Foto: Riga.lv

Kamēr runājamies, mūsu sarunas biedru uzmanību piesaista vīrietis ar cepuri, kuram rokās kāds tumšs priekšmets un kurš bradā aiz mola līdz viduklim ūdenī pa ūdensrozēm. Dažreiz viņš pieliecas ūdenī. Kad viņš pagriežas pret mums ar seju, kļūst skaidrs, ko viņš tur rokās. Sporta jeb tā sauktā action kamera ar nelielu statīvu! Iespējams, mēģināja nofotografēt zivis ūdensaugos. Drīz vien vīrietis izkāpj no ūdens un dodas prom. Mēs pasmaidām.

Foto: Riga.lv

Ja nostājas ar seju pret ūdeni un skatās pa kreisi no mājiņas, tad ūdensrozes ir kā oficiālās pludmales robeža šajā vietā. Tehniski atpūtniekiem tur nav aizliegts uzturēties un pat peldēties. Bet... tas ir neērti. Tāpēc šo drēgno vietu izvēlējušās neskaitāmas pīļu ģimenes.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Viena no šī darba priekšrocībām ir skaistais skats! Pat regulāri garām kursējošie tūristu kuģīši, kuteri, laivas un citi braucamie ir patiesas sajūsmas vērti.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Brauciens pa Daugavu ar motorlaivu

Atstājot kolēģi Kasparu par galveno, mēs ar Krišu iekāpjam motorlaivā un dodamies patrulēt piekrastes zonā no ūdens puses. Pie reizes apciemosim arī divus citus kolēģus.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Rīga.lv korespondentam uzreiz rodas pirmais jautājums – ar kādu maksimālo ātrumu šīs laivas pārvietojas? Krišs stāsta, ka tās var sasniegt ātrumu līdz 50 km/h, taču viņi nekad nebrauc tik ātri. Maksimālais – līdz 35 km/h, teic glābējs, un piedod gāzi. Laiva manāmi paceļas, un mēs pagriežamies, dodoties zem tilta.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Pa ceļam no Kriša uzzinām, ka viņiem šeit ir tikai divas šādas laivas. Otru izmanto kolēģi (ik pēc 4 stundām viņi mainās vietām), pie kuriem tagad dodamies. Spidometru laivām nav. Vadīt šīs motorlaivas nav grūti, bet pirms tam jāiziet īpaši kursi.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Par lēkātājiem un garo distanču peldētājiem

Ar vējiņu un šļakatām mēs nokļūstam RPP glābēju otrā oficiālajā punktā Lucavsalā. Šeit mūs jau gaida Viktorija (29 gadi) un viņas vecākais biedrs Vadims (55 gadi).

Iepriekš policisti Lucavsalā bija izvietoti tikai vienā mājā (ar kuru mēs sākām savu apskati), bet no šī gada ir uzstādīta atsevišķa konteinertipa māja arī otrā pusē, lai varētu ērti patrulēt un uzraudzīt visus atpūtniekus.

Foto: Riga.lv

“Tagad mēs jau sākuma brīdī varam novērst pārkāpumus,” saka glābēji. “Galu galā, ko cilvēki (parasti pusaudži) visbiežāk mēģina darīt šajā vietā? Pareizi – nirt no betona piestātnes, pārkāpjot pāri žogam un ignorējot aizlieguma zīmes. Šīs piestātnes ir paredzētas pastaigām un, ja nepieciešams, laivu pietauvošanai, nevis niršanai. Turklāt patlaban tiek remontēts tilts, un nav zināms, kas atrodas ūdens apakšā, kādi akmens un metāla gabali. Daži ekstrēmisti lec pat no Salu tilta. Mums tie ir no ūdens jāuzņem laivā, jānogādā krastā un jāizraksta sods. Bet, ja mums izdodas laikus apturēt iespējamo pārkāpumu, mēs aprobežojamies ar izskaidrojošu sarunu.”

Foto: Riga.lv

Kamēr šajā vietā netika uzstādīta papildu pagaidu glābšanas stacija, dienā šādu lēcēju bija 15 vai pat vairāk nekā 20. Par laimi, šogad to skaits ir daudzreiz mazāks. Satraucošais gadījums pērn – kāds 18 gadu vecs jaunietis, pārkāpjot aizliegumu, neveiksmīgi nira no piestātnes un zem ūdens ietriecās armatūrā, sasitot galvu un saskrāpējot ķermeni asinīs. Izpeldēja ārā saviem spēkiem, bet pēc tam tika nodots ārstu rokās.

Tāpēc atkārtojam vēlreiz: Lucavsalā ir AIZLIEGTS lēkt ūdenī no piestātnēm!

Kuriozs pastāstiņš. Kamēr uz moduļu mājas netika pakārts liels uzraksts “Rīgas pašvaldības policija”, daudzi atpūtnieki šo balto ēku uzskatīja par lielu ģērbtuvi un pat... tualeti. Mēģināja iekļūt iekšā. Glābēji pret to izturējās ar smaidu un visu paskaidroja.

“Pie mums šeit vairāk nāk pusaudži un pusmūža cilvēki. Sauļoties, aktīvi peldēt. Otrā Lucavsalas pusē vairāk atpūšas ģimenes ar maziem bērniem – tur atrodas bērnu rotaļu laukums. Bet mums ir vairāk iztīrītas peldvietas.”

Starp citu, ja cilvēks droši turas virs ūdens un labi peld, viņš var peldēties šajā “ostā” gar piestātni aiz bojām un pašā Daugavā. Bojām ir informatīva funkcija, taču jebkurā gadījumā labāk ir iepriekš pateikt glābējiem par saviem nodomiem, piemēram, ja cilvēks vēlas trenēties, peldēt garās distances pa upi vai pat pāri tai.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

“Ir arī tādi, kas peld pāri Daugavai, tas nav aizliegts. Bet ikvienam jāzina, ka pa upi kursē tūristu kuģīši un ātrgaitas laivas, šajā vietā ir atļauts arī izmantot ūdens motociklus, laivas un citus motorizētus ūdens transportlīdzekļus,” saka mūsu sarunas biedri. “Tāpēc labāk neignorēt bojas, lai visiem būtu mierīgāk un drošāk.”

Foto: Riga.lv

Pludmales glābēju darba plusi un mīnusi

Mūsu sarunas biedri nosauca šādas lietas:

  • “+” Sezonas darbs svaigā gaisā ar skaistu skatu (no maija vidus līdz septembra vidum).
  • “+” Fiziskās aktivitātes un darbs kustībā, turklāt ar patrulēšanas vietas maiņu (RPP glābēji nav piesaistīti noteiktai stacijai, tos var nosūtīt arī uz citām oficiālajām Rīgas peldvietām).
  • “+” Šokolādes krāsas iedegums uz rokām, kājām un sejas (muskuļotos ķermeņus gan nav iespējams iesauļot, jo glābējiem ir aizliegts strādāt bez krekla).
  • “+” Komunikācija ar cilvēkiem.
  • “-” Milzīga atbildība (tostarp par cilvēku glābšanu/dzīvību).
  • "-" 100% uzmanības koncentrēšana visas darba maiņas garumā.
  • “-” Negatīva attieksme no pārkāpēju puses (kuri parasti sodīšanā vaino policiju, nevis sevi).

Foto: Riga.lv