Kaķu mājas kā mākslas darbi: kas Rīgā palīdz kaķiem - bezpajumtniekiem

1. Decembris, 2016

„Man ir auksti un esmu izsalcis!” – ja mēs varētu saprast dzīvnieku valodu, tad, visticamāk, tieši to mēs visbiežāk dzirdētu no ielas kaķiem, sākoties gada aukstajam laikam. Par laimi, kaķus nelaimē neviens nepamet. Portāls riga.lv noskaidroja, kas un kā izgatavo mājiņas ielas kaķiem, sazinoties ar  „operas kaķu” barotāju, un uzzinājām vairāk par šāda veida labdarību.


„Katrai „kaķu mājiņai” – sava krāsa un numurs

Par to, ka žurnālistam būs savām rokām jāizmanto galdniecības instrumenti un kaut kas jābūvē savām rokām, iepriekš nebija ne runas. Svjatoslavs Mihailovs, sertificēts filologs, kādreiz strādājis Latvijas presē – rakstījis par kultūras un mūzikas tēmām. Agrāk strādājis menedžmenta sfērā. Bet pēc tam kaut kas nogāja greizi:

- Man patīk dzīvnieki, pašam mājās ir vairāki suņi un kaķi. Nolēmu palīdzēt ielas kaķiem un izgatavot pirmo mājiņu, pēc tam vēl vienu, un vēl vienu. Sāku Jūrmalā, pēc tam iniciatīvu pārņēma Rīgas iedzīvotāji, ir mājiņas Saulkrastos un pat Madonā (veselas četras). Tā palēnām arī aizgāja. Sākumā es gatavoju mājiņas privāti, vasaras beigās piereģistrēju savu labdarības biedrību, lai būtu vieglāk tikt galā ar juridiskajām formalitātēm, jo nevienaldzīgie iedzīvotāji palīdz ar ziedojumiem. Pašlaik esmu izgatavojis un uzstādītas aptuveni 50 kaķu mājiņas, nosaucot tās par „Kaķīšu ielu”, pēc šī nosaukuma var arī atrast mūsu lapu sociālajā tīklā Facebook. Katrai mājiņai es piešķiru kārtas numuru, taču numerācijas kārtība ne vienmēr ir hronoloģiska, tās savā starpā mijas.

Foto: Riga.lv

Un patiešām – katra mājiņa ir unikāla, katra ir savā krāsā, tās visas ir līdzīgas cilvēku mājām (nevis kā ierastās taisnstūrveida kastes). Taču uz katras nemainīgi ir uzkrāsota stilizēta plāksnīte ar ielas nosaukumu un zila uzlīme ar numuru. Pagājušajā piektdienā, 25. novembrī, savu vietu parkā pie Nacionālās operas ieņēma viena no galvenajām mājiņām – ar numuru 36. Tā ir rozā krāsā, divstāvīga, noformēta Vecrīgas stilā. Skaista. Un, galvenais – no organiskiem materiāliem, silta (uz grīdām iekšpusē izkaisīts siens) un ietilpīga. Iekšā vienlaicīgi var nakšņot pat seši kaķi, vakariņot pat vairāk. Un katru vakaru viņus baro.

Foto: Riga.lv

Par „operas kaķiem” un viņu „mammu”

Kā zināms, bailīgajiem ielas kaķiem vajadzīgs noteikts laiks, lai pierastu pie jaunas vietas.  Un arī tikko pie Latvijas Nacionālās operas novietotā mājiņa dienas laikā pēc skata ir tukša. Taču vietējā kaķu saime pie tās jau ir sākusi pierast. Savukārt katru dienu ap 18:00 – vakariņas. Par to parūpējas rīdziniece Ivanda, pēc profesijas juriste. Mēs painteresējāmies, cik sen viņa nodarbojas ar dzīvnieku barošanu un ar ko tas viss ir sācies.

Foto: Riga.lv

- Pagājušajā vasarā jūnija beigās ar ģimeni gājām cauri parkam pretī operai un pamanījām tur nabaga kaķu mammu ar trīs kaķēniem, pēc paskata ne vecākiem par 2-3 mēnešiem. Viņi negaidīti izskrēja uz ielas malā, mēs redzējām viņu acis, kas lūdza pēc palīdzības, ārā lija lietus. Viss iekšā vienkārši nogrima. No tās dienas mēs katru dienu ejam viņus pabarot. Ar laiku mums pievienojās vēl viens nevienaldzīgu cilvēku pāris, pēc tam viņi šiem kaķiem atrada pagaidu mājas. Taču pie operas dzīvo arī citi kaķi. Sākumā lielajos krūmos vienkārši stāvēja trauciņi ar ēdienu, tagad, kad kaķiem ir pašiem sava mājiņa, ir vieglāk sistematizēt pašu barošanu. Labi, ka Ivanda dzīvo pilsētas centrā, nekur tālu nav jābrauc.

- Vai nu es, vai mana mamma katru dienu uz turieni aiznesam kaķiem ēdienu. Aptuveni piecos – sešos vakarā. Taču mēs neesam vienīgās tādas. Zinu, ka vēl daži cilvēki nodarbojas ar to pašu. Es jau pirms gada būtu paņēmusi uz mājām vienu no kaķēniem, taču man mājās jau ir viens kaķis. Tāpēc pēc saviem spēkiem palīdzu tiem, kuriem nav savu māju, kaut vai tikai šādā veidā.

Pateicoties savai profesijai Ivanda labi tiek galā ar šāda veida dzīvnieku pajumtes izgatavošanas un uzstādīšanas juridisko pusi. Viņa atzīmē, ka viss nav nemaz tik vienkārši. Taču, par laimi, process ir veiksmīgs, jo mājiņu ir atļauts uzstādīt faktiski pretī LNO.

Un nedaudz informācijas par izdevumiem. Uz jautājumu, cik mēnesī izmaksā ielas dzīvnieku barošana, Ivanda nosauc aptuveno summu – 30-35 eiro mēnesī.

- Katrs tam tērē tik, cik var atļauties. Taču jebkura palīdzība ir svarīga. Un paldies, ka mūsu pilsētā ir tik daudz atsaucīgu un nevienaldzīgu cilvēku, - saka Ivanda.

Foto: Riga.lv

Mazie palīgi ar lielajām sirdīm

Svjatoslavs bieži pērk materiālus patstāvīgi, par savu naudu, saka, ka tā esot vieglāk, kad zini, kur meklēt kāda noteikta izmēra dēļus. Noteiktu daļu materiālu viņam ziedo. Savukārt divas mājiņas, ieskaitot to pašu „operas māju”, ir izgatavojuši „Bērnu un rūpju centra” audzēkņi – pusaudži un jaunieši ar  īpašām vajadzībām. Svjatoslavam atlicis vien pastrādāt pie „fasādes” niansēm.

Stāsta Normunds – Lubānas ielas dienas centra galdniecības darbnīcas meistars:

- Mājiņas izgatavojuši četri mūsu centra jaunieši. Visi zēni, 2. grupas invalīdi, taču neietekmē viņu darba spējas: viņi aktīvi man palīdzēja zāģēt, slīpēt, zīmēt un krāsot. Mēs to visu darījām savā brīvajā laikā, katru mājiņu mēs taisījām aptuveni divas nedēļās. Rezultāts – divas mājiņas vēsturiskā stilā. Rozā un pelēkā krāsā.

Bērnu centrā mīl dzīvniekus un viņiem tiek plānots palīdzēt arī turpmāk. Starp citu, pašā bērnu un jauniešu centrā Lubānas ielā dzīvo kaķenīte. Viņu sauc Anfisa.

Foto: Riga.lv

No katra pa mazumiņam

- Palīdz ne tikai bērnu centrs, bet arī citi rīdzinieki. Daudzi ziedo nelielas naudas summas mūsu organizācijai „Šri Ganeša”. Tagad arī Rīgas dome ir sākusi sniegt atbalstu, - turpina Svjatoslavs. – Viss notiek, jebkura palīdzība ir svarīga. Taču pats sarežģītākais ir juridiskās formalitātes. Jāiegūst papīru kalns un jāsaņem atļaujas. Jo sākumā mums bija tā, ka novietojām dažas mājiņas, bet tās pēc kāda laika ir aizvāktas. Taču pašlaik visam ir juridisks spēks un mēs turpinām ar to strādāt.

Foto: Riga.lv

Un vēl nedaudz par palīdzību no malas

- Nauda ir viens. Taču mēs esam priecīgi par jebkāda veida palīdzību. Piemēram, mājiņu aprūpe, to tīrīšana. Taču neiztikt arī bez estētiskās puses. Trīs mājiņas mums izkrāšņoja Rīgas māksliniece Anžela. Vienu no tām mēs atstājām tieši šeit – darbnīcā, - viņš saka, norādot uz mājiņu N22.

Foto:

Starp citu, arī pašā darbnīcā dzīvo kaķi. Veseli pieci. Kā joko Svjatoslavs, viņi personīgi seko līdzi izgatavošanas procesam un inspicē katru mājiņu, pirms tā tiek uzstādīta jaunā adresē.

Foto: Riga.lv

Kaķu glābēju ir aizvien vairāk!

Jāatzīmē, ka meistaram Svjatoslavam ir arī „konkurenti” – organizācija „Dzīvnieku SOS”. Konkurenti pēdiņās, jo arī viņi nodarbojas ar to pašu – palīdz dzīvniekiem bez mājām. Piemēram, pagājušās nedēļas beigās „Dzīvnieku SOS” pārstāvji projekta „Pilsētas kaķu dzīve: cerību māja” ietvaros Rīgā uzstādīja vēl desmit jaunas kaķu mājas. Tās paredzētas kaķu kolonijām Imantā, Kurzemes prospektā, Gaiļezera apkārtnē, Rūpniecības, Sparģeļu, Staiceles, Lomonosova, Prūšu un Nīcas ielās.

Pēc pašu „Dzīvnieku SOS” informācijas, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Rīgā un tās apkaimē kopīgiem spēkiem uzstādīts vairāk nekā 60 kaķu mājiņu. Tādējādi biedrība cer atrisināt sterilizētu ielas kaķu dzīvesvietu problēmu, jo šie dzīvnieki iet bojā, liedzot tiem piekļuvi māju pagrabiem.