Psoriāze: kas par to jāzina un kādu palīdzību iespējams saņemt no valsts?

16. Oktobris

Psoriāze jeb zvīņēde ir slimība, no kuras cieš 2-4% Latvijas iedzīvotāju. Procentuāli nešķiet, ka tas ir daudz, tāpēc par šo slimību nerunā bieži. Tā rezultātā daudzi potenciālie dermatologa pacienti nepievērš uzmanību izsitumiem uz ādas un pārāk vēlu dodas pie ārsta, kad slimība jau ir progresējošā stadijā. Psoriāzi var kontrolēt, pilnībā atbrīvojoties no tās vizuālajām izpausmēm. Rīgas 1. slimnīcas Dermatoloģijas un seksuāli transmisīvo slimību klīnikas vadītājs, profesors Ingmārs Mikažāns stāsta par to, kā atpazīt psoriāzi un kāpēc to nepieciešams ārstēt.


Pēkšņi uz ķermeņa veidojas zvīņas…

Uz ādas parādās sarkani laukumi, kurus pārklāj pelēkas, baltas un sudrabainas zvīņas, gluži kā zivīm, un var novērot niezi, apsārtumu, lobīšanos un citus nepatīkamus simptomus. Ja pamanāt šos simptomus, tā var būt psoriāze – imūnģenētiska slimība. Tā izpaužas brīdī, kad ādas šūnas sāk dalīties daudz ātrāk, kā nepieciešams, izraisot epidermas bojājumus.

Slimības laikā tiek traucēta arī visa organisma vielmaiņa un aktivizētas iekaisumreakcijas, tādēļ cieš ne tikai āda. Smagas norises gadījumos psoriāze bieži var pasliktināt arī blakusslimību - nieru, sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta norisi un paaugstināt sarežģījumu risku. Slimība var parādīties no dzimšanas vai arī attīstīties laika gaitā. Tās izpausmi var veicināt vielmaiņas traucējumi, smags stress, infekcijas slimības, piemēram, angīna vai nieru infekcija, arī noteiktu zāļu lietošana. Visbiežāk pirmie simptomi parādās 20-40 gadu vecumā. Ja kāds no vecākiem ir slimojis ar psoriāzi, tad saslimšanas risks bērnam ir vidēja 25%, bet, ja slimo abi – vidēja 50%.

Veikt ģenētiskos izmeklējumus un uzzināt, vai cilvēkam ir ģenētiskā predispozīcija uz psoriāzi ir iespējams specializētās laboratorijās. Gēnus var atrast, bet no tiem bieži vien būtisku informāciju iegūt nevar, slimība var arī neizpausties. Dažkārt tam ir loma neskaidros gadījumos, lai diferencētu slimību no citiem līdzīgiem stāvokļiem vai arī izvēlētos atbilstošāko terapiju.

Kā to atšķirt no sēnītes un dermatīta?

Pat tad, ja uz ķermeņa veidojas zvīņas, vairumā gadījumu pacienti domā, ka tas ir dermatīts, alerģija vai sēnīte, tāpēc ar ārsta apmeklējumu nesteidzas. Bet, ja pamanāt sezonalitāti (piemēram, izsitumi parādās tikai rudenī), zvīņas visbiežāk klāj galvas ādu, elkoņus un ceļgalus no priekšpuses (un nevis iekšējās krokās, kā tas ir atopiskā dermatīta gadījumā), un saglabājas ilgi, tad, visticamāk, jums ir jāpārbauda, vai tā nav psoriāze.

“Diemžēl, kā jau teicu, slimība izpaužas ne tikai kā kosmētisks defekts, bet, skarot arī citus orgānus, var novest arī pie invaliditātes, piemēram, ja veidojas psoriātiskais artrīts. Ir jāārstē arī ārējās psoriāzes izpausmes, jo šīs vietas var iekaist, niezēt, stipri zvīņoties, izraisīt sāpes un diskomfortu. Turklāt slimība var veicināt psiholoģisku problēmu rašanos - cilvēks kautrējas no izsitumiem,” stāsta dr. I. Mikažāns.

Kā slimību ietekmē gadalaiki?

Ir saslimšanas stadija, kad psoriāze izplatās pa visu ķermeni. To var ietekmēt dzīvesveids, nepareiza ārstēšana vai slimības ignorēšana. Gadās arī dažādas slimības formas. “Piemēram, ir tā saucamā ziemas psoriāze, kas izpaužas ar izsitumiem rudens/ ziemas periodā, kad ir maz saules. Un ir arī tieši slimības forma, kad saasinājums izpaužas gada saulainajā laikā. Ir arī tādi pacienti ar jauktām formām, kuriem ir slikti gan vasarā, gan ziemā. Latvijā pacienti visbiežāk vēršas pēc palīdzības gada aukstajā laikā,” papildina speciālists.

Vai jāārstējas obligāti?

Jā, pat tad, ja tās ir tikai izpausmes uz ādas izsitumi rada pacientam nepatīkamas sajūtas kā niezi, ādas plaisu vietās pat stipras sāpes. Psoriāzes pacienti ir teikuši, ka brīžiem āda lobās un birst kā sniega pārslas un tās krājas kā kupenas vai arī pēc nobirušajām zvīņām var izsekot, kur esmu pabijis. Tas ietekmē dzīves kvalitāti. “Ja ir izsitumi uz plaukstām vai pēdām, tad cilvēkam ir grūti staigāt un kaut ko darīt. Ārstēšana iekļauj ne tikai zāles, bet arī ādas kopšanas līdzekļus, kuri padara ādu elastīgāku un maigāku. Reizēm, ja slimība ir vieglā formā, zāles nav vajadzības, nepieciešami tikai dermokosmētiskie līdzekļi,” stāsta ārsts.

Medikamenti, kosmētika un psihoterapeits

Psoriāze nav nāves spriedums. Ar šo diagnozi, ja slimība tiek ārstēta pareizi, var nodarboties ar sportu, strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Lai gan mūsdienu medikamenti slimību nevar uzvarēt pavisam, tie var palīdzēt sasniegt pastāvīgu remisiju pat ļoti smagās saslimšanas formās. “Jā, medikamenti ietekmē imūnsistēmu, tāpēc pacienti ir jānovēro, viņi periodiski nodod analīzes. Taču ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem ārstē slimību vidējā un smagā formā, parasti, kad psoriāze ir izplatījusies pa ķermeni vairāk nekā 10% apmērā.”

Bet gadās tā, ka psihiskās sāpes ir lielākas par fiziskajām. “Mēs saviem pacientiem lūdzam aizpildīt īpašas anketas, lai novērtētu dzīves kvalitāti. Daudzos gadījumos tiek noskaidrots, ka nepieciešama psihoterapeita palīdzība, tāpēc mēs to tādu nozīmējam. Daudzi pacienti nezina par mūsdienu medicīnas iespējām. Mēs palīdzam kontrolēt pat ļoti smagas saslimšanas formas, kas vēl nebija iespējams pat pirms 10-15 gadiem, bet ļoti bieži cilvēki vienkārši nenāk un neārstējas. No 2018. gada preparāti psoriāzes ambulatorai ārstēšanai (ārstēšana reizēm var izmaksāt vairāk 10000 eiro gada laikā) ir no valsts budžeta apmaksājamo kompensējamo preparātu sarakstā. Arī apmeklēt ārstu var no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu ietvaros, pacienta līdzmaksājums ir 4,27 eiro par vizīti, ar nosacījumu, ja ir ģimenes ārsta nosūtījums,” skaidro profesors Ingmārs Mikažāns.

Pieraksts uz dermatovenerologa konsultāciju pieejams Rīgas 1.slimnīcas mājaslapā, vai zvanot pa reģistratūras tālruni 67366323.

Ingmārs Mikažāns
Rīgas 1. slimnīcas Dermatoloģijas un seksuāli transmisīvo slimību klīnikas vadītājs, profesors