Rīgas apkaimes: Bieriņi, kur visi viens otru pazīst

20. Februāris

Mūsdienu Rīga tiek iedalīta 58 apkaimēs – dažas no tām ir izveidojušās jau pirms gadsimta vietās, kur atrodas vēsturiskā apbūve, citas pilsētas kartē parādījušās samērā nesen. Katrai Rīgas apkaimei ir sava vēsture, savas tradīcijas, sava personība un raksturs. Rīga.lv sāk publikāciju sēriju par Rīgas apkaimēm – par to vēsturi un mūsdienām, bet pats galvenais – par cilvēkiem, kuri tajās dzīvo. Sākam ar Bieriņiem!


Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Nedaudz vēstures: nebruģētās ieliņas un dārzi ar kastaņām

Bieriņu apkaime atrodas Pārdaugavā starp Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Savu nosaukumu apkaime guvusi no baronu fon Rautenfeldu dzimtas īpašuma – Bieriņu muižas. 18. gadsimtā šajā apkaimē bijušas tipiskas zemnieku saimniecības ar koka ēkām, un laucinieciska vide Bieriņu apkārtnē saglabājusies vēl ilgi, veidojot Bieriņus par klusu un glezniecisku apkaimi.

Arī slavenais pilsētas apdzejotājs Aleksandrs Čaks par šo apkārtni savulaik rakstījis, ka rītos un vakaros pa nebruģētajām ieliņām tiek vesti govju ganāmpulki un ka „visas mājas tur slēpjas nelielos augļu dārzos, kurus iežogo zemas koku sētas vidēja cilvēka zoda augstumā. Parasti šos dārzus rotā kāda kļava, smaržīga liepa, bet visbiežāk kastanis, vecs, lielu, tumšu cepuri galvā”.

Foto: Riga.lv

Pagājušajā gadsimtā Mārupītes apkārtne, tai skaitā Bieriņi, pamazām kļuva par dzīvesvietu daudziem māksliniekiem, rakstniekiem, kultūras darbiniekiem un citām Latvijā pazīstamām personām – šeit dažādos laikos dzīvojuši mākslinieki Leo Kokle un Maija Tabaka, rakstnieks Arveds Mihelsons (Rutku Tēvs), motosportists Zigurds Smirnovs, tēlnieki Ojārs Feldbergs un Indulis Ranka, dramaturģe Lelde Stumbre.

Foto: Riga.lv

Šeit mīl motosportu un velosportu

Pagājušā gadsimta otrajā pusē Bieriņu vēsture ir cieši saistīta ar motosporta attīstību - Hruščova atkušņa laikā šeit tika dibināts pašlaik vecākais Latvijas motoklubs “Bieriņi”, 1964. gadā nodibināta pasaulē pirmā bērnu motosporta skola un sarīkotas pirmās nacionālās skolēnu motosacensības, savukārt 1971. gadā aizsāktas “Zelta mopēda” motokrosu sacensības. Aizraušanās ar visa veida transportlīdzekļiem Bieriņos vērojama arī šobrīd – šeit atrodas Retro auto muzejs, kurā apmeklētāji var aplūkot ne tikai retro automašīnas, bet arī pirmos Latvijā lietotos velosipēdus un mopēdus. Gar pašu Mārupīti šobrīd vijas veloceliņš.

Foto: Riga.lv

Bieriņu apkaimes attīstības biedrības priekšsēdētāja Sanita Dika- Bokmeldere stāsta, ka velosports Bieriņos ir populārs: “Mums ir veloaktīvists – Aleksandra Brieža kungs, kurš katru ceturtdienu rīko sacensības. Viņš rīko arī sacensības “Riteņvasara” Uzvaras parkā. Viņš ir tāds entuziasts! Tik daudzus bērnus, jauniešus viņš ir uzvedis uz pareizās takas. Viņš ir glābis no atkarībām un pievērsis sportam. Briedis mums ir labais paraugs,” stāsta Sanita.

Skulptūru dārzs un distance skrējējiem

Ejot gar Mārupīti, var nonākt pašā Bieriņu sirdī – Rankas dārzā. Tēlnieks Indulis Ranka 1970. gadā saņēmis zemes gabalu Mārupītes apkārtnē un uzcēlis tur māju. Pagalmā viņš sāka kalt akmeņus un 1975. gada septembrī pie savas mājas Amulas ielā iedibināja pastāvīgu ekspozīciju. 70. gadu otrajā pusē šeit jau tika rīkoti plenēri, un rezultātā šobrīd Bieriņos skatāms savdabīgs dažādu tēlnieku skulptūru kopums.

Foto: Riga.lv

80. gadu vidū tēlnieks Ojārs Feldbergs iedibināja arī Akmens skrējiena tradīciju un pie savas darbnīcas uzstādīja 50 tonnu smagu pāršķeltu akmeni, kas iezīmēja skriešanas distances startu un finišu, un kurā vēlāk tika iekalti skrējiena uzvarētāju vārdi. Visbiežāk šajā akmenī redzams Jeļenas Prokopčukas, Latvijas vieglatlētes, kura startē garo distanču skriešanā un maratonā, vārds.

Foto: Riga.lv

Pats Rankas dārzs tikmēr kļuvis par tādu kā apkaimes centru. Tur pavasarī tiek rīkoti “blusu tirdziņi”, uz kuriem apkaimes iedzīvotāji saved to, kas mājās vairs nav vajadzīgs, un 2014. gadā šeit vietējie arī sarīkojuši pasākumu “Vieglas smiltis vasarai”, kura laikā iedzīvotājiem bija iespēja pacienāt vienam otru, iepazīties un paklausīties mūziku.

Kaimiņš kaimiņu sargā

Šodien Bieriņi vēl arvien ir izteikta privātmāju apkaime. Uz māju pastkastītēm salīmētas uzlīmes ar krāšņiem saukļiem “Man te patīk!”, “Kaimiņš kaimiņu sargā” un “Droša apkaime”. Sanita stāsta: ““Man te patīk!” ir apkaimes sauklis, taču “Kaimiņš kaimiņu sargā” un “Droša apkaime” ir radušies sadarbībā ar Valsts policiju, kas apkaimes aktīvistus regulāri ir aicinājusi uz sanāksmēm saistībā ar kaimiņu drošību.”

Foto: Riga.lv

“Kāds vienmēr ir mājās. Paseko, kas notiek apkārt, paskatās, kas notiek uz ielas! Uz katras ielas ir cilvēki pensijas vecumā un viņi vairāk pieskata mājas,” Sanita paskaidro.

Lai varētu juridiski korekti komunicēt ar pašvaldību, 2017. gadā pieņemts arī lēmums oficiāli dibināt Bieriņu apkaimes attīstības biedrību. Tad, balstoties uz iedzīvotāju aptaujām, biedrībā izveidotas vairākas darba grupas – satiksmei un drošībai, pasākumiem, Mārupītes parka attīstībai un Rankas dārzam. Plānota ir arī piektā grupa, kas būs veltīta Bieriņu vēsturei. “Doma ir apkopot visu, kas mums ir pieejams un pierakstīt, veidojot mūsu vēsturi,” stāsta Sanita.

Pavasara talka kā tradīcija

Viens no lielākajiem pasākumiem, kas pulcē apkaimes iedzīvotājus, ir pavasara talka.

Foto: Riga.lv

“Atkritumu ar katru gadu kļūst mazāk, bet tā ir fantastiska tradīcija - apkaimes iedzīvotāji sanāk kopā iepazīties un socializēties. Parasti mēs satiekamies desmitos, sadalāmies komandās un katrs aiziet uz stundu, nokopj savu laukumu un tad nāk atpakaļ. Tad vietējie pavāri ir pagatavojuši zupu. Atbrauc vietējās konditorejas ar karstu tēju un pīrādziņiem – vienkārši tāpat, pacienāt. Talkas laikā ir arī aktivitātes bērniem – orientēšanās, zīmēšana uz asfalta. Ir bijuši gadījumi, kad apkārtnes mājas atver savas durvis, piemēram, var apskatīt mākslinieku, tēlnieku mājas. Vairākus gadus arī Retro auto muzejs talciniekiem ir pieejams bez maksas. Talkā, starp citu, arī ir tradīcija –  trofeju konkurss. Garu gabalu tiek stiepti podi, vannas, dažādi jocīgi priekšmeti, tie tiek izstādīti un tad tie, kuri šīs trofejas ir atnesuši, tiek apbalvoti,” stāsta Sanita.

Kāpēc es dzīvoju Bieriņos?

Ar talku gan nekas nebeidzas. “Pirms dažiem gadiem pēc talkas mums bija laivu brauciens pa Mārupīti. Esam taisījuši putnu būrus, ir bijušas loterijas, zīmējumu konkursi. Iepriekšējos Ziemassvētkos aicinājām iedzīvotājus sacept kaut ko, ko dāvāt pret ziedojumu Ulubelei. Bija ziedojumu kaste un tad katrs varēja izvēlēties kaut ko saceptu un iemainīt pret ziedojumu,” Sanita saka.

Uz jautājumu, vai ir kāds projekts, ar ko bieriņieši īpaši lepotos, Sanita atbild, ka katrs projekts ir īpašs un kā piemēru min vienu no pagājušā gada inovācijām - oktobra beigās, kad pasaulē svin Helovīnu, vietējie aicinājuši tos, kuri gaida konfekšu diedelētājus, uzlikt uz vārtu staba ķirbi, lai nebūtu tā, ka bērni iet tur, kur nav gaidīti.

Foto: Riga.lv

Attiecībā uz nākotni Bieriņu apkaimes biedrībai ir daudz plānu un ideju. Iedzīvotāji vēlas meklēt risinājumus satiksmes drošības uzlabošanai, rosināt diskusiju par Mārupītes un tās krastu nākotni, kā arī uzstādīt informatīvos stendus. Aktīvisti sapņo arī par bērnu laukuma izveidi Bieriņos. Sanita uzsver, ka nākotnē biedrība ir arī atvērta sarunai ar citām blakus esošajām apkaimēm.

Uz jautājumu, ar ko, viņasprāt, Bieriņi atšķiras no citām Rīgas apkaimēm, Sanita saka: “Ziniet, katram cilvēkam nepieciešams kaut kas viņam svarīgs. Ir cilvēki, kuri grib dzīvot Vecrīgā. Es Vecrīgā noteikti dzīvot negribu. Ir cilvēki, kuriem vajag dzīvot centrā. Viņi nekad nesapratīs, kāpēc es vēlos dzīvot Bieriņos. Es esmu no Cēsīm un man studiju laikā bija diezgan grūti sadzīvot ar trokšņaino Rīgu. Un tad, soli pa solim, Bieriņi atnāca paši par sevi. Tā ir tāda komūna, kuru mēs esam iepazinuši, un mēs pieskatām viens otru.”