Rīgas bērnu namos ievietoto bērnu skaits samazinās. Palielinās audžuģimeņu skaits

22. Jūlijs

Lai kliedētu pēdējo nedēļu laikā medijos skaļi izskanējušos apgalvojumus, ka bērnu nami un rehabilitācijas iestādes ir pārpildītas ar bērniem, turpretim ir daudz tukšo audžuģimeņu, Rīgas bāriņtiesa ir sagatavojusi nelielu statistiku par situāciju Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.


Foto: Riga.lv

Rīgas bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ne retāk kā reizi 3 vai 6 mēnešos (atkarībā no bērnu vecuma) aktualizē informāciju par katru ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietoto bērnu, tai skaitā pārskatot iespējas bērniem piemeklēt atbilstošas audžuģimenes.

Salīdzinājumam – ja pagājušā gada beigās ilgstošās socialās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās atradās 235 bērni, tad uz doto brīdi tādu ir tikai 210 un šis skaitlis turpina samazināties.

Audžuģimeņu un adoptētāju skaits aug

Šī gada laikā audžuģimeņu skaits arvien pieaug un šobrīd Rīgā ir 88 audžuģimenes, turklāt 9 vēl atrodas statusa iegūšanas procesā. Salīdzinājumam - pagājušā gada beigās tādas bija 82.

Savukārt reģistrā uz bērnu adopciju pašreiz ir iekļautas 62 ģimenes, kas ir atzītas par adoptētājiem. Septiņas no šīm ģimenēm gaida četrus vai vairāk gadus uz adopciju, kam ir dažādi iemesli. Sešas ģimenes gaida – trīs gadus, savukārt 20 ģimenes gaida divus gadus uz bērniņa adopciju. Vislielākais skaits – 29 – ir to ģimeņu, kas reģistrā iekļautas tikai pagājušajā gadā un gaidīšanā ir nepilnu gadu.

Par “tukšām” audžugimenēm

Rīgā ir sastopamas tā sauktās tukšas audžuģimenes, bet tam ir vairāki iemesli, piemēram, audžuģimenes sadzīves apstākļi, vai veselības stāvoklis. Iespējams, audžuģimene konkrētajā brīdī nevēlas uzņemt nevienu bērnu, bet, saglabājot statusu vēlas atpūsties. Ir audžuģimenes, kuras jau audzina bērnus, un, kritiski neizvērtējot savas spējas, vēlas uzņemt vēl kādu, taču Rīgas bāriņtiesa, izvērtējot audžuģimenes spējas un kapacitāti, uzskata, ka audžuģimene nespēs par viņu parūpēties.

Diemžēl sastopami gadījumi, kad rūpīgi neizvērtējot audžuģimenes kapacitāti, un ievietojot audžuģimenē vēl kādu bērnu, pēc īsa laika perioda audžuģimene atsakās turpmāk rūpēties par bērnu, tādējādi bērnam tiek radīti smagi emocionāli pārdzīvojumi.

Kā kļūt par audžugimeni?

Audžuģimenes statusa iegūšana ir visai komplicēts un pamatīgs process. Sākotnēji bāriņtiesa lemj par personas/laulāto piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, vērtējot gan ģimenes ārsta izziņas, gan psihiatra un narkologa atzinumus. Pēc tam ir vairākas psihologa konsultācijas un psihologa atzinums par ģimenes piemērotību. Procesa gaitā notiek potenciālās audžuģimenes dzīvesvietas izvērtēšana – vai tā ir atbilstoša bērna dzīvošanai. Tikai vēlāk, pozitīva vērtējuma gadījumā seko pirmais bāriņtiesas apstiprinājums. Nākamais posms - apmācība.

Foto: Riga.lv

Ja eksāmens nokārtots pozitīvi, bāriņtiesa vēlreiz apseko dzīvesvietu un lemj par audžuģimenes statusa piešķiršanu. Kad tas iegūts, bāriņtiesa sniedz informāciju par pieejamajiem bērniem un piedāvā kādu no tiem uzņemt savā ģimenē.

Audžuģimenei jāiepazīstas ar bērnu un jāizsaka viedoklis – vēlas to uzņemt vai nē. Protams, ka audžuģimene tiek iepazīstināta arī ar bērna veselības stāvokli, pretējā gadījumā arvien biežāk būtu sastopami gadījumi, ka pēc bērns tiek atgriezts atpakaļ kādā no aprūpes iestādēm.

Ņemot vērā iepriekšminēto procesu, ir apšaubāms medijos izskanējušas apgalvojums, ka pirmais jautājums, ko potenciālā audžuģimene saņem bāriņtiesā ir “Kāpēc jums to bērnu vajag un kur jūs viņu liksiet”, jo tieši bāriņtiesa ir tā, kas piedāvā bērnu un līdz tam ģimenes tiek pamatīgi sagatavotas.