Rīgas Zoodārza lūsēniem doti vārdi

14. Augusts

Rīgas Zoodārza lūšu saimē šogad meiteņu gads – 3. aprīlī Latvijas dižkaķu pārim Kamēlijai un Rubīnam pasaulē nāca trīs mazuļi. Pagāja vairākas nedēļas, līdz māte atļāva mazuļiem izlīst no migas, taču tagad kaķēni jau ir krietni izauguši un labprāt spēlējas pa visu voljēru. Nu pienācis laiks dot vārdus lūsēnu meitenēm.


Par Rīgas Zoodārza lūšiem kopš 2013. gada rūpējas Jēkabpils pilsēta. Un tas ir gluži loģiski, jo kopš 17. gadsimta Jēkabpils ģerboni rotā šī Latvijas dižākā kaķa attēls. Arī šogad vārdus izdomāt tika uzticēts Jēkabpils aktīvākajiem un radošākajiem iedzīvotājiem. Izvēlētos vārdus piešķīra pats Jēkabpils mērs, kurš ieradās pie svinību vaininiecēm ar dāvanām. Trijotne nosaukta par Lūsiju, Jakonbīni un Jeti.

Foto: publicitātes

Kā atzīmēja zooloģiskā dārza pārstāvji, ir ļoti labi, ka piedzimušas meitenes. “Pirmkārt, lūši ir poligāmi dzīvnieki un viens tēviņš var rūpēties par vairākām mātītēm uzreiz. Otrkārt, lūšu meitenes ir paklausīgākas, viņas var ilgāk turēt vienā būrī un izrādīt apmeklētājiem. Taču jaunie tēviņi jau otrajā dzīves gadā ir jāpārvieto,” atzīmēja Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko.

“Kopš 2013. gada mēs esam devuši vārdus jau desmit lūsēniem, kuri tagad dzīvo dažādos pasaules nostūros. Lai viņus apsveiktu, esam sev līdzi atveduši vairākas dāvanas. Volejbola bumbas, ar kurām pēdējās spēlēs spēlējuši mūsu volejbola komandas “Jēkabpils lūši” – pārstāvji – vairākkārtēji Latvijas čempionātu uzvarētāji -, kā arī gaļu un paipalu olas. Lai jebkur, kur arī šie lūsēni nedzīvotu, viņi būtu spēcīgi un veseli,” dāvanu sniegdams, sacīja Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.

Foto: publicitātes

Dāvanu pasniegšanas laikā lūšu rezidencē valdījusi klusā stunda. Taču, tikko lūsēniem “servēts galds”, viņi uzreiz atdzīvojušies. Lūšu rezidencē ēdienu vispirms nogaršoja mamma, pēc tam jau Lūsija, Jakobīne un Jete. Zoodārza darbinieki atzīst, ka pēc izskata lūsēnus neatšķir. Pateikt, kurš ir kurš, var tikai pēc veterināra ievietota čipa. Ikdienā lūši ēd gaļu ar kauliem, lai iemācītos košļāt un tīrīt zobus. Tiem garšo vistas un truša gaļa, kā arī paipalu olas. Netiek smādētas arī žurkas. Lūšu mielastā pēdējais ierodas ģimenes tēvs. Izrādās, ka tā arī ir dabā – tēviņš vispirms novēro, kā ēd viņa atvases, bet pēc tam ēd pats.

Pēc ieturēšanās mazie lūsēni, kā īsti kaķēni, sākuši šķirot dāvanas, dzenājot spilgtās volejbola bumbas no viena voljēra stūra uz otru.

Foto: publicitātes

Tāpat iepriekšējos gados dzimušajiem lūsēniem vārdus domāja jēkabpilieši, tādēļ Kamēlijas un Rubīna pēcteču vidū ir gan Hercogs, gan Pērle, Ambra un Jēkabs, gan arī Jākobs. Kopumā -10 dižminči. Video sižetu par lūsēniem varat apskatīt šeit:

Rīgas Zooloģiskais dārzs jau vairāk nekā 20 gadus sekmīgi piedalās lūšu vairošanas programmā (ESB –Eiropas ciltsgrāmata, to uztur Šverīnes zoodārzs Vācijā). Lūši no Latvijas ir ģenētiski ļoti augstvērtīgi. Pēdējo 10 gadu laikā lūsēni nosūtīti uz citiem zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un Japānā. Piemēram, mūsu Hercogs dzīvo Japānā, Kobes pilsētā. Zoodārza pārstāvji viņu apciemojuši šopavasar un atzīmē, ka lūšu tēviņš ir ieņēmis vadoņa lomu un, iespējams, drīzumā radīs pēcnācējus. No 2009. gada 8 lūši nosūtīti uz Poliju, kur ar Pasaules dabas fonda (WWF) atbalstu tiek veikts šo savvaļas kaķu reintrodukcijas projekts. Tas nozīmē, ka lūsēni dzīvo lielos voljēros ar mērķi nākotnē tikt palaistiem brīvībā.