Ronēni pludmalē: iedzīvotājus aicina būt uzmanīgiem, ejot pastaigās ar suņiem

20. Marts

Baltijas jūrā uz saliņām dzimušie pelēko roņu mazuļi marta vidū jau ir paaugušies un nereti dodas jūrā vieni paši, līdz ar to  baltie un pūkainie ronēni jau ir sastopami arī Latvijas piekrastē, un tai skaitā Rīgas pludmalēs. Diemžēl mazo pūkaiņu atpūta no nogurdinošā ceļa bieži vien tiek traucēta un pat apdraudēta – gan cilvēku uzmācības, gan nevērības dēļ.


Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka lielākoties liedagā redzamajiem ronēniem glābšana nav nepieciešama un vislabākā palīdzība ir likt tos mierā un netuvoties. Tomēr par spīti regulāriem atgādinājumiem katru gadu Rīgas Zoodārzā nonāk vairāki ronēni, kurus ir bijis nepieciešams glābt no cilvēku darbību sekām.

 

Pērngad Zoodārzā tika nogādāti 22 pelēkie ronēni, diemžēl 12 no tiem zoodārza darbinieki konstatēja dziļas kodumu rētas, kuras, visticamāk, tur atstājuši suņi. Jāpiemin arī fakts, ka visi šie ronēni atrasti Rīgas iecienītāko pludmaļu teritorijās. Arī šis gads nav izņēmums, un Zoodārzs jau uzņēmis pirmo sakosto ronēnu. Diemžēl nu jau viņš peld labākos ūdeņos... Zoodārzs vēlreiz uzsver – ejot pastaigā gar jūru, suns obligāti jāved pavadā!

Kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, iedzīvotājiem pludmalē atrastos ronēnus pašiem nav ļauts glābt, jo tā tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Palīdzība nepieciešama tikai bīstami savainotiem ronēniem. Šādā gadījumā lūgums zvanīt pārvaldei pa tālruņa numuriem:

27878099 (Kurzeme); 26424972 (Pierīga); 26329412 (Vidzeme).

Tikai nepieciešamības gadījumā pārvaldes speciālisti dosies pie roņu mazuļa un, pēc situācijas izvērtēšanas, lems par turpmāko rīcību – roņa pārvietošanu vai nogādāšanu  uz Rīgas Zooloģisko dārzu atlabšanai.

Zoodārza ienākušos ronēnus darbinieki izaudzē, taču pēc tam ir divi varianti – dāvā tos citiem zoodārziem vai palaiž atpakaļ Baltijas jūrā. 2017. gadā zooloģiskajā dārzā nonākuši septiņi ronēni, 2016. gadā - 11, 2015. gadā – septiņi. Atrastu mirušu roņu gadījumā jāinformē pašvaldība.

Liedagā pamanīts roņu mazulis. Kā rīkoties?

Foto:

Ronēni pie mums Latvijas piekrastē nonāk, jo tādās siltās ziemās kā šī, kad Baltijas jūras līci pilnībā neklāj ledāji, roņu mātēm mazuļi jādzemdē ierobežotā platībā uz mazām saliņām (lielākoties Igaunijas teritorijā), nevis kā būtu paredzēts – uz ledājiem. Saliņās burzmā pastāv ļoti augsts risks roņu mazuļus pazaudēt. Šādā gadījumā pēc kāda laika roņu mazuļi, saprotot, ka ir palikuši vieni, dodas jūras ūdeņos meklēt barību un tā rezultātā izklīst pa visu Rīgas jūras līci. Lielai daļai šādu mazuļu iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ viņi piekrastē izlien sasildīties un uzkrāt spēkus. Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt. Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi, pārvaldes speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt. Būtiski atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.