Vai rīdziniekiem būs jāatsakās no malkas apkures?

24. Jūlijs

Jūnijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedza rīcības plānu, kā samazināt gaisa piesārņojumu laikā no 2019. līdz 2030. gadam. Viens no šī plāna piedāvājumiem - nomainīt malkas krāsnis un kamīnus pret videi draudzīgāku kurināmo - ir satraucis Rīgas iedzīvotājus. Vai rīdziniekiem ir pamats uztraukumiem? Portāls Riga.lv paskaidro situāciju.


Esošie pārbaužu dati parāda, ka Rīgā, Liepājā un Rēzeknē cietā kurināmā  – malkas, ogļu u.tml. - radīto putekļu jeb smalko daļiņu koncentrācija gaisā pārsniedz cilvēka veselībai drošu līmeni. Lai samazinātu piesārņojuma radīto ietekmi uz sabiedrības veselību, rīcības plānā noteikts, ka radītās emisijas jāierobežo, tādēļ plāns paredz, ka šīm pašvaldībām nepieciešams novērtēt kādi ir galvenie piesārņojuma avoti – cik ir individuālu apkures iekārtu, kādā stāvoklī tās ir un kuros rajonos atrodas un attiecīgi tālāk plānot papildus pasākumus piesārņojuma samazināšanai.

Vai krāsnis un kamīni būs jānojauc turpmāko 10 gadu laikā?

Vēlāk ministrija skaidroja, ka pilsētās, kur gaisa kvalitātes rādītāji nav apmierinoši, vajadzētu motivēt iedzīvotājus izvēlēties centralizēto apkuri, vai, ja tas nav iespējams, ar atbalsta mehānismiem veicināt jaunu, modernāku, dabai draudzīgāku apkures iekārtu uzstādīšanu.

Krāsnis neaizliegs, bet, ja iedzīvotāji vēlēsies turpināt kurināt ar malku vai briketēm, tad ar laiku vajadzēs modernākas krāsnis – ar filtriem. Laiks pārmaiņām dots līdz 2030. gadam.

Krāšņu modernizēšana vai nomaiņa pret citu apkures veidu jādara pakāpeniski, ievērojot arī iedzīvotāju iespējas.  

Kas maksās par apkures veida nomaiņu vai uzlabošanu?

Pagaidām arī nav zināms, kāds būs atbalsta mehānisms – ar kādu līdzfinansējumu piedalīsies valsts un vai iesaistīsies arī pašvaldības, lai palīdzētu iedzīvotājiem apmaksāt citu apkures sistēmas izveidi vai modernizēt jau esošo. Iespējams, varētu izmantot Eiropas fondu finansējumu vai arī ierosināt pašvaldībām samazināt nekustamā īpašuma nodokli uz konkrētu laika periodu, taču ne visos īpašumos nodokļa samazināšana kompensēs izmaksas, kas būs nepieciešamas, lai pieslēgtos centralizētajai apkures sistēmai vai krāsni nomainītu pret gāzes apkures katlu.

Jāizveido zonējums un reģistrs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir paredzējusi, ka pašvaldība sadarbībā ar ministriju un pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem var noteikt zonas, kur individuālās apkures iekārtas, kas rada piesārņojumu, būtu īpaši jāuzrauga (piemēram, pilsētu centros, netālu no atpūtas teritorijām, slimnīcām, bērnu izglītības iestādēm, u.tml.). Īpaša uzraudzīšana var nozīmēt, to, ka jāizveido reģistrs par apkures veidu īpašumos un jānodrošina arī pārbaudes.

Kādi noteikumi ir Rīgā?

Latvijā nav izstrādāts vienots regulējums, kas ierobežotu vai kontrolētu individuālās malkas apkures iekārtas radīto emisijas daudzumu, kā tas ir  Eiropā.

Tomēr Rīgā jau vairākus gadus spēkā ir pašvaldības saistošie noteikumi, ar kuriem noteiktās zonās pilsētā ir aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas krāsnis, kas rada cilvēka veselībai bīstamo daļiņu emisijas.

Pašlaik ir tapuši jauni saistošie noteikumi «Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu» un tie paredz stingrākas prasības apkures veida izvēlē. Gaisa kvalitātes prasību izpildes nodrošināšanai tiek izstrādātas gaisa piesārņojuma teritoriālo zonu kartes, sadalot Rīgas administratīvo teritoriju gaisa piesārņojuma teritoriālajās zonās atbilstoši piesārņojošo vielu – slāpekļa dioksīda (NO2 ) un suspendēto daļiņu PM10 gada vidējai koncentrācijai gaisā.

Jauno saistošo noteikumu projekts paredz, ka zonu kartes ir atjaunojamas ne retāk kā reizi piecos gados, ievērojot faktiskās NO2 un PM10 piesārņojuma izmaiņas Rīgas administratīvajā teritorijā. Tātad tas tikai vēlreiz apliecina, ka pašvaldībai būs jākontrolē, kādu kurināmo izmanto Rīgas iedzīvotāji.

Jaunie saistošie noteikumi paredzēs stingrākas prasības tajās teritorijās, kurās NO2 un PM10  gada vidējā koncentrācija tuvojas robežlielumam un pārsniedz šīm vielām noteiktos augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus. Šis projekts vēl ir jāapstiprina Rīgas domes sēdē.

Foto: karte

Foto: karte

Kas mainīsies Rīgā?

Rīgas pilsētas administratīvā teritorija tiks sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas NO2 zonu kartē un PM10 zonu kartē. Atkarībā no piesārņojuma koncentrācijas tiks noteikts pieļaujamais apkures veids.

Rīgas domes saistošo noteikumu projektā ir definēti piesārņojošo vielu robežlielumi un no tiem izrietēs prasības kurināmā sadedzināšanas iekārtām. Piemēram, vietās, kur nebūs iespējams pieslēgties centralizētai siltumapgādei, būs jāuzstāda gāzes apkures katli, būs aizliegts būvēt vai izveidot jaunas iekārtas, kurās tiek izmantota dīzeļdegviela vai cietais kurināmais - malka, kūdra, briketes, granulas, ogles. Jauno saistošo noteikumu projektā atšķirībā no spēkā esošajiem ir iekļautas prasības arī trešajai zonai, proti, akmeņogles kurināšanai izmantot nedrīkstēs. 

Rīgas pašvaldība noteiks prasības sadedzināšanas iekārtu veida izvēlei I zonā:

  • pieļaujama tikai centralizēta siltumapgāde vai autonoma siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas, saules kolektori u.c.);
  • esošajos siltumavotos, kur tehniski nav iespējams pieslēgties centralizētai siltumapgādei, pieļaujama siltumapgādes veida nomaiņa uz gāzveida kurināmo.     

Prasības sadedzināšanas iekārtu veida izvēlei II zonā:

  • aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas iekārtas, kas izmanto dīzeļdegvielu un cieto kurināmo (malka, kūdra, briketes, granulas, ogles u.c.) siltumenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai;
  • apkurei, ja ir pieejama, jāizvēlas centralizētā siltumapgāde. Pieļaujama atsevišķu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana ar kurināmā sadedzināšanu, izmantojot gāzi, vai siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas;
  • esošajos siltumavotos ir pieļaujama cietā kurināmā, kas izdala PM10, maiņa pret gāzveida kurināmo.

Prasības sadedzināšanas iekārtu veida izvēlei III zonā:

  • aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas iekārtas, kas izmanto ogles siltumenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai. Jāpiebilst, ka līdz šim III zonā netika reglamentēta kurināmā izvēle – tas ir būtisks jauninājums.

Lēmumu par sadedzināšanas iekārtu veida izvēli turpmāk pieņems Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija.

Lasiet arī: 

Dūmu detektors katrā mājā: kas jāzina?

Kā pareizi noņemt tvaika nosūcējus virs gāzes plītīm?