Arvien plašāku sabiedrības uzmanību saņem jautājums par izklaides trokšņu regulējuma trūkumu Latvijā un tā negatīvajām sekām uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Problēmas būtība ir divos aspektos – (1) likums paredz atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietas) par tādu trokšņošanu, kas traucē iedzīvotāju mieru, likums neparedz NEKĀDU atbildību; (2) Latvijā NAV regulējuma attiecībā uz būvakustikas prasībām telpām, kurās atrodas tādas izklaides vietas kā naktsklubi, kurus raksturo ļoti skaļa mūzika, t.sk. ritmiskas basa skaņas. Tā rezultātā naktsklubs var atrasties dzīvojamās ēkas pagraba stāvā, kur troksnis katru nakti izskan līdz pat augšējiem stāviem, vai, piemēram, teltī.
Rīgas pašvaldība ir gadiem vērsusi atbildīgo ministriju uzmanību uz minētā nacionālā regulējuma trūkumu un to, ka cietēji šajā situācijā ir iedzīvotāji. Uzsākot darbu Rīgas domē Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas (DKKN) komitejas vadītājas amatā, neskatoties uz Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pieredzē balstīto skepsi par to, vai šo situāciju vispār var sakārtot, es apliecināju, ka mēs no savas puses darīsim visu, kas mūsu spēkos.
Rīgas domes (RD) un RPP juristi ir veltījuši daudzas darba stundas, lai klauvētos pie nozaru ministriju durvīm (jo RD deputāti nevar izgrozīt likumus vai MK noteikumus), tiktu sadzirdēti un kopā panāktu risinājumu. Daudzus gadus tas nebija izdevies, bet tagad ar piesardzīgu optimismu es izsaku cerību, ka esam situācijā, kur tuneļa galā ir parādījusies vārga gaismiņa.
Ieskicēšu četrus šobrīd aktuālos risinājumu virzienus, kuros Rīga strādā un aicina Rīgas iedzīvotājus ar savu balsi mūs atbalstīt un prasīt aktīvu, nenovilcinātu rīcību no valsts institūcijām.
- Jau minēju, ka viens no regulējuma “caurumiem” ir atbildības neesamība likuma līmenī juridiskām personām par pārmērīgu, traucējošu izklaides troksni. Rīga vērsās pie par pašvaldībām atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ar priekšlikumu, ka esam gatavi pieņemt paši savus saistošos noteikumus, paredzot tajos juridisko personu atbildību par trokšņošanu (lai arī fizisko personu atbildība par šādu pašu pārkāpumu ir noteikta likuma līmenī). Šis mums būtu pieņemams risinājums, tomēr pēc būtības droši vien novestu pie 40 dažādiem regulējumiem dažādās pašvaldībās, kas juridiski nebūtu īsti korekti. Tāpēc piedāvājām arī aicināt nozaru ministrijas izstrādāt grozījumus Administratīvo sodu likumā un attiecīgi paredzēt juridisko personu atbildību par pārmērīgu izklaides troksni vienoti visā Latvijā. VARAM apliecināja, ka viņi var atbalstīt tikai grozījumus likumā un vienotu pieeju juridisko personu atbildībai visā Latvijā. Atbalstot Rīgu, VARAM ir vērsies ar aicinājumu pie Tieslietu ministrijas (TM) spert nākamos soļus šāda regulējuma pieņemšanai.
- Otrs ļoti nozīmīgais bloks ir neesošais regulējums attiecībā uz prasībām skaņu izolācijai telpās, kurās darbojas naktsklubi un deju zāles. Šobrīd uzņēmēji šo izklaides komercdarbības veidu reģistrē zem koda “restorāni, kafejnīcas un citas sabiedriskās ēdināšanas ēkas” – un ir skaidrs, ka šādām telpām netiek izvirzītas īpašas būvakustikas prasības. Iedzīvotāji pamatoti sūdzas, ka pirmajā stāvā esošais naktsklubs nereti mājas iedzīvotājiem piecus stāvus uz augšu neļauj gulēt vairākas naktis nedēļā un tā katru nedēļu, kas būtiski pārkāpj iedzīvotāju intereses un kaitē veselībai. Ir mazliet pārsteidzoši, ka šis jautājums vispār nav regulēts, bet tas ir fakts. Te var būt runa par grozījumiem būvnormatīvos vai nakts izklaides vietu licencēšanu, izvirzot noteiktas prasības telpām – tas tad būtu Ekonomikas ministrijas (EM) vērtējums, kā visefektīvāk sasniegt mērķi. Pēc mūsu iniciatīvas un atbalstot Rīgu, VARAM ir vērsies ar aicinājumu pie EM spert nākamos soļus šāda regulējuma izstrādei.
- Kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) Rīga rosina Saeimā grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, lai paredzētu publiska pasākuma atļaujas anulēšanas un neizsniegšanas kritērijus, kā arī lai izņēmuma gadījumos paredzētu tiesības policijai pieņemt lēmumu par publiska pasākuma pārtraukšanu. Jāatzīst, ka 2. lasījumā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (CSLK) šis netika atbalstīts, bet Rīga kopā ar LPS, uzklausot arī pasākumu rīkotāju organizācijas, mēģinās koriģētus priekšlikumus iesniegt vēlreiz uz 3. lasījumu.
- Rīgas dome šobrīd gatavo jaunus ielu tirdzniecības kārtību regulējošos saistošos noteikumus, kuros plānojam noteikt tirdzniecības dalībnieka atbildību par skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā, lai to radītais troksnis netraucētu apkārtējo iedzīvotāju mieru. Plānojam, ka aptuveni pēc nedēļas noteikumu projekts tiks nodots obligātajai sabiedriskajai apspriešanai, kam sekos saskaņošanas procedūra Rīgas pašvaldībā un noteikumu pieņemšana domē.
Es saku milzīgu paldies RD un RPP juristiem par neatlaidīgo un apjomīgo darbu, kas šajā procesā ir un tiek ieguldīts Rīgas iedzīvotāju interesēs. Ja mēs visi kopā panāksim jomas sakārtošanu, tas būs ievērojams politiskās vadības un darbinieku kopdarba rezultāts.
Tiem, kas padziļināti seko līdzi visiem aprakstītajiem procesiem un ir vispacietīgākie lasītāji, zemāk esmu sagatavojusi pārskatu par Rīgas spertajiem soļiem kopš pagājušās vasaras. Esam uzrunājuši nozaru ministrijas un arī ministru prezidentu (MP), lai rastu risinājumu šajā jautājumā. Aiz katra pieturas punkta slēpjas apjomīga juridiska izpēte, pamatojumi un izvērstas juristu, politiķu, domes darbinieku un iedzīvotāju diskusijas. Esmu izkopējusi arī dažas spilgtas rindkopas no oficiālajām vēstulēm, lai būtu taustāmāks priekšstats par ministriju nostājām un to attīstību. Man ir patiesi žēl, ka atsevišķi aktīvisti izplata tendenciozu informāciju par RD darbu trokšņošanas regulējuma sakārtošanā – tā vietā es aicinu aktīvos iedzīvotājus vērsties pie VARAM, TM, EM, Saeimas un ministru prezidenta un prasīt ātru rīcību, jo viņu rokās ir patiesie instrumenti, lai jomu sakārtotu pēc būtības.